Kāpēc 30. aprīlis Vjetnamā ir lieli svētki? Tāpēc, ka tā ir Vjetnamas apvienošanās diena, kad 1975. gadā ziemeļvjetnamieši, kas parasti pazīstami kā "Vjetkongs", ieņēma galvaspilsētu – Saigonu, kuru tobrīd pārvaldīja amerikāņu marionešu valdība.
Un kāpēc pirmais maijs ir lieli svētki? Tāpēc, ka tā ir darba diena, bet valsts ir sociālistiska (kā nekā).
Nav brīnums, ka šajās dienās Halongā notiek t.s. Ha Long Tourism Carnaval Festival, proti, karnevāla festivāls pēc Brazīlijas parauga. Pasākums nopietns un krāšņs, iet labākajā raidlaikā pa TV, un tā tālāk. Mēs pa dienu redzējām mēģinājumu, nedaudz tuvāk vakaram. Kas skatījies neslikto multeni "Rio", tam nav jāskaidro.
Platformas
Pūķītis
Kruti pensionāri
Vēl viņi
Fizkultūrieši
Vēl pūķītis, stumj kaut kāpēc ar rokām
Meitenes
Vēl meitenes
Vēl meitenes
Vēl meitenes
Vēl meitenes
Vēl meitenes
Un veči, dažādībai, un kāds klubs darbā
Dalībnieki
Bungas
Uz koka kājām
Uzkodas grilēšanai jeb jau uz grila
Fukusveida receklene un putna ligzda
Nezinu, kas tas tāds ir, bet rakstīts: "Fukusveida receklene - putna ligzda". Receklene - tā ir tāda sēne, bet putna ligzda, ceru, ka jūs paši zināt, ka tas ir materiāls, ar ko bezdelīgas sastiprina ligzdas. Dzērienā, protams, kaut kas peld, garša dīvaina.
Lūk, te nu tā ir, dārgā receklene
Tirgū ēstuvē dod makaronus ar jūras veltēm par kapeikām (1.5 dolāri šķīvis)
It kā šī zupa esot ar krabju gaļu - un pēc garšas līdzīga. Bet restorānā jūs taču atceraties, cik es samaksāju par šādu delikatesi.
Tējas kompānija sarīkoja īstu tējas ceremoniju, bez maksas
Tēja tiek reklamēta kā "Safe tea", proti, tā, spriežot pēc visa, ir "organic" (par ko esmu rakstījis simt tūkstošus reižu, un vairs to nedarīšu). Kompānija, ja nu kāds pēkšņi iedegās ar vēlmi nopirkt tēju, saucas VANTAI JOINT STOCK COMPANY.
Tējas meistars
Ms. Phuong Thao
Šī meitene meta man acis, bet varbūt es viņai, nezinu. Angļu valodu viņa neprata, tāpēc tulkoja meitene-menedžere, kura visiem stāstīja par tējas kompāniju. Arī viņa zināja angļu valodu bez idiomām, tāpēc, kad es meitenei augstāk pateicu "So, you're pretty young", iztulkoja to kā "Jūs esat jauna un skaista". No tā arī visa romantika izcēlās, he he. Vēl epastu atstāja, lai es fotogrāfijas atsūtu.
Toties, kad es meitenei-menedžerei pateicu par Latviju, viņa zināja, kas tas ir un kur atrodas, un sāka saukt Latviju vjetnamiski - "Badabala" vai kaut kā tā. Lai gan visas vārdnīcas mums saka, ka Latvija vjetnamiski tā arī būs, Latvija. Aizdomīgi. Kad es pajautāju, no kurienes viņa zina par mūsu mazo republiku, meitene pamocījās ar tulkošanu, bet atrada labu un vienkāršu atbildi: "I like to watch Discovery". Vienkāršāks cilvēks, kas kultūras ziņā naivāks par mani, nodomātu, ka Discovery kanālā rāda Latviju. Es gan šo atbildi sapratu tā, ka viņa vienkārši interesējas par apkārtējo pasauli, bet viņai grūti to angliski pateikt. Kuram taisnība, spriediet paši.
Vēl festivālā uzstājās popgrupas, bet mani tas nepārsteidza, padzēru svaigi spiestu sulu, aukstu kafiju un gāju tālāk.
Mani uzaicināja uzspēlēt, bet es nezinu noteikumus
Tandēms
Tui (Thuy), No (Ngoc), Zuns (Dung) ar iesauku Džejs
Šos jauniešus es satiku festivālā, viņi sēdēja uz taburetes un uzsauca man, kad es gāju garām. Uz to brīdi es jau biju atslābinājies mājīgajā festivāla atmosfērā, tāpēc droši apsēdos uz taburetes un uzsāku garu sarunu. Kā izrādījās, viņi ir tūrisma augstskolas studenti un veic anketēšanu sakarā ar tūrismu Halongā. Bet to mēs atlikām uz vēlāku laiku, bet sākumā pamatīgi papļāpājām kādu pusstundiņu, pēc kā viņi man palīdzēja nopirkt zupu, kas ir foto augstāk. Mēs vienojāmies satikties vēlreiz, pēc tam, kad viņi aizies uz kārtējo festivāla mēģinājumu ar viltotām akreditācijām. Tas mums izdevās, un vēlāk es viņus iztaujāju par politisko iekārtu un viņu attieksmi pret to, vai parastie cilvēki var izbraukt ārpus Vjetnamas, vai te lieto narkotikas un par citām interesantām lietām. Protams, uzreiz viņi man daudz ko stāstīt nesāka, un vispār ir pārāk jauni tādām sarunām, bet vienalga interesanti. Angliski viņi runāja daudz labāk par visiem, ko es biju saticis pirms tam, un es sākumā pat noturēju viņus par japāņiem. (Lai gan varēju iedomāties, ka arī japāņi angļu valodu nezina).
Kā kopsavilkumu teikšu, ka tūrisma festivāls Halongā, neskatoties uz trako cilvēku daudzumu un vispār jūsu padevīgajam kalpam nedaudz svešo brīvā laika pavadīšanas veidu, man patika. Pats interesantākais, proti, gājieni un dejas, tur bija otrajā dienā, bet mēs uz to laiku Halongā vairs nebijām, tā nu sagadījās.